ELĪNA PANKOVSKA, SPECIĀLI DIENAS BIZNESAM
Pagājušajā gadā beidzot dienasgaismu ieraudzīja Apsardzes darbības reģistrs, par kura nepieciešamību diskusijas jau tika uzsāktas tālajā 2014. gadā. Tas neapšaubāmi ir pagājušā gada aktuālākais notikums apsardzes un drošības nozarē. Diemžēl reģistrs vēl nefunkcionē pilnā apmērā un tādēļ nesniedz visus iespējamos dams par apsardzes nozares uzņēmumiem. Drošības Nozares Kompāniju Asociācijas (DNKA) valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks norāda, ka joprojām notiek darbs pie reģistra pilnveidošanas, bet ir cerība, ka līdz gada beigām apsardzes pakalpojumu pircēji jau varēs iepazīties ar pilnu ainu par nozari un izpētīt dažādus apsardzes uzņēmumus, lai izvēlētos sev labāko pakalpojumu nodrošinātāju. Apsardzes darbības reģistra publiskajā daļā ikviens var pārbaudīt, vai apsardzes komersants ir reģistrēts apsardzes pakalpojumu sniegšanai, iepazīties ar pamata informāciju par komersantu, tā sniedzamo pakalpojumu klāstu un darbības rādītājiem. Šobrīd reģistrā ir ierakstīti 357 apsardzes komersanti, un tikai šie uzņēmumi Latvijā drīkst sniegt apsardzes pakalpojumus. “Salīdzinot apsardzes uzņēmumu skaitu uz 100 000 iedzīvotājiem tuvākajās kaimiņvalstīs, redzams, ka Latvija ir līdere ar lielāko apsardzes uzņēmumu skaitu. Latvijā tie ir 17, Zviedrijā – 13, Lietuvā – 7, Somijā arī – 7, Igaunijā vien 3 komersanti. Tas liek uzdot jautājumu, kādēļ apsardzes darbības veikšana Latvijā šķiet pievilcīga tik daudziem komersantiem, lai gan ekonomiskās aktivitātes apjomā nu jau krietni atpaliekam ne tikai no skandināvu kaimiņiem, bet arī no pārējām Baltijas valstīm,” atzīmē A. Vērzemnieks. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtajai informācijai vidējie nodarbināto ienākumi darba vietā pie licencētiem (tagad – Apsardzes darbības reģistrā ierakstītiem) apsardzes nozares nodokļu maksātājiem 2022. gadā bija sasnieguši 735 eiro mēnesī, kas ir par 29 eiro vairāk nekā 2021. gadā. Taču tie joprojām ir būtiski zemāki nekā vidējā alga valsti 2022. gadā, kas sasniedza 1373 eiro pirms nodokļu nomaksas. VID akcentē arī apsardzes nozares nodarbinātības problēmas, proti, izplatīts darbs vairākās darba vietās, kopējais darba laiks visās darba vietās relatīvi biežāk pārsniedz fizioloģiskās normas, virsstundu apmaksas neatbilstība Darba likuma normām, kā arī pastāv gadījumi, kad darba slodzes tiek mākslīgi dalītas starp radniecīgiem uzņēmumiem ar mērķi izvairīties no paaugstinātām virsstundu likmēm.
“25% darbinieku vairākās darba vietās netiek uzrādīta pilna darba slodze, savukārt daļa darbinieku strādā pat vairāk par pusotru slodzi. Līdzīgi kā citās tautsaimniecības nozarēs, kuru uzņēmumos tiek nodarbināts liels strādājošo skaits, arī apsardzes nozarei nu jau hroniska problēma ir darba spēka trūkums. Mēs arī neredzam, ka valsts nāktu ar kādiem nopietniem priekšlikumiem, kā darba spēka trūkuma problēmu risināt. Apsardzes nozarei neder kā risinājums darbinieku ievešana no citām valstīm, jo saskaņā ar likumu apsargam ir jāzina valsts valoda. Esam aicinājuši arī arodbiedrību kā darba ņēmēju pārstāvjus izglītot strādājošos par riskiem, izvēloties strādāt uzņēmumos, kur maksā algas aploksnēs un neievēro darba tiesiskās attiecības,” nozares problēmas skaidro A. Vērzemnieks. Tāpat DKNA darbības fokusā joprojām ir ēnu ekonomikas samazināšana apsardzes nozarē. Pēc asociācijas aplēsēm tā sastāda vismaz 30% līdz 40% no nozares. DNKA atbalsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pausto viedokli, ka valstij būtu jāizvirza būtiski ambiciozāks mērķis ēnu ekonomikas mazināšanā un 2030. gadā jāsasniedz vismaz Eiropas valstu ēnu ekonomikas rādītāja vidējais līmenis. 2022.g. tas bija 17,3%. “Augstais ēnu ekonomikas līmenis apsardzes nozarē rada ne tikai ekonomiskus un finansiālus zaudējumus valstij un godprātīgi strādājošajiem uzņēmumiem, bet arī valsts iekšējās drošības apdraudējuma riskus. Saskaņā ar Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2021.-2022. gadam pēc DNKA priekšlikuma iekļauto uzdevumu 2022. gada jūnijā Iekšlietu ministrija izveidoja kompetento valsts pārvaldes institūciju un apsardzes nozares asociāciju sadarbības platformu, lai mērķtiecīgi cīnītos ar ēnu ekonomiku u.c. normatīvo aktu prasību neievērošanu apsardzes nozarē, uzsver asociācijas vadītājs. Viņš arī skaidro, ka sadarbības platformas ietvaros izskatīta virkne jautājumu, tai skaitā, piemēram, priekšlikums par apsardzes pakalpojumu pievienošanu preču un pakalpojumu grupām, kuru iepirkumos aizbēgts kā vienīgo kritēriju piemērot zemāko cenu, un nepieciešamo grozījumu izstrāde, lai izslēgtu iespējas apsardzes nozarē izvairīties no virsstundu darba uzskaites un Darba likumā noteiktās piemaksas nodrošināšanas. Abi priekšlikumi ir vērsti uz ēnu ekonomikas mazināšanu, bet diemžēl risinājumi vēl nav rasti. Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sabiedriskās drošības trīspusējās sadarbības apakšpadomes formātā DNKA ir lūgusi arodbiedrības aktualizēt jautājumu par virsstundu darba ietekmi uz darbinieku veselību, kā arī atgriezties pie sarunas par virsstundu darba apmaksas likmes samazināšanu. Kā zināms, virsstundas privātajā sektorā nereti netiek uzrādītas, savukārt virsstundu piemaksas likme, kas ir 100% apmērā, nav konkurētspējīga Baltijas valstu reģionā. “Apsardzes komersantu konkurētspēju turpina ietekmēt arī publiskais sektors, kas veido apmēram pusi no visiem pasūtītājiem un rada galveno augsni ēnu ekonomikai apsardzes nozarē. Varbūt skarbi, bet gan valsts, gan pašvaldības, nosakot zemāko cenu publiskajos iepirkumos kā vienīgo (vai ar pārāk augstu īpatsvaru) piedāvājuma izvērtēšanas kritēriju, veicina nodokļu nemaksāšanu. Mēs katru dienu dzirdam, ka valstij nepietiek nodokļu ieņēmumu, lai samaksātu cieņpilnu atalgojumu ārstiem, skolotājiem, policistiem, bet tajā pašā laikā tiek pirkti pakalpojumi no uzņēmumiem, kas nemaksā nodokļus. Attiecībā uz publiskā sektora darbību arī šogad jāmin konkurences kropļojumi. Joprojām nav izskatīts VAS Latvijas Dzelzceļš līdzdalības SIA LDZ apsardze izvērtējums. Cerams, ka jaunais satiksmes ministrs un valdība kopumā respektēs Konkurences padomes sniegto atzinumu. Biežās iekšlietu ministru mainības dēļ nav izdevies uzsākt nozares kapitālo remontu,” skarbi atzīmē A. Vērzemnieks.
No Iekšlietu ministrijas kā apsardzes nozares politikas veidotājas tiek sagaidīts stratēģisks redzējums un atbilstoša rīcība nozares hronisko problēmu risināšanai, jo valstij, raugoties no iekšējās drošības viedokļa, ir svarīgi, lai būtu spēcīga un kvalitatīva apsardzes nozare, kas var atvieglot Valsts policijas darbu.
Joprojām nozares līdera pozīcijas saglabā uzņēmums AS G4S Latvia, kas pagājušajā gadā strādāja ar 17,9 milj. eiro apgrozījumu un 700 tūkst. eiro peļņu. 2022. gadā uzņēmums lika akcentu uz darbaspēka resursu optimizāciju un efektīvu plānošanu, tādējādi samazinot izmaksas. Arī otrajā vietā šis gads nav nesis pārsteigumus. Tajā ierindojas SIA Grifs AG, kurš arī ir audzējis apgrozījumu par vairāk nekā trīs miljoniem eiro. Lielāko uzņēmumu topā ir ierindojies jaunpienācējs SIA Forus Grupa. Tās vadītājs Jānis Ābele skaidro, ka Forus security zīmols Latvijas tirgū ir jauns un tika prezentēts šā gada maija beigās. Pēdējos gados uzņēmums piedzīvojis lielas pārmaiņas. 2020. gada beigās USS Grupp iegādājās Securitas Latvia no starptautiskā drošības pakalpojumu uzņēmuma Securitas. “Periodā līdz šī gada vidum uzņēmums piedzīvoja dažādus izaicinājumus, tajā skaitā viens no būtiskākajiem bija Covid-19 laikā, kad uzņēmums pārskatīja savu klientu portfeli un pārtrauca sadarbību ar vairākiem valsts pārvaldes klientiem, fokusējoties uz privātā kapitāla klientiem, kas bija par iemeslu apgrozījuma kritumam,” norāda J. Ābele. Pēdējā gada laikā Forus piedzīvojis būtisku tehnoloģisko un profesionālo izaugsmi, veicis ieguldījumus infrastruktūras attīstībā un digitalizācijā, pilnveidojot operatīvā vadības centra tehnoloģijas, attālināto videonovērošanu un vadības platformu. Izmaiņas piedzīvoja uzņēmuma vizuālais tēls, kā arī uzņēmuma vadība. “Forus Baltijas līmenī ir unikāla kompānija, jo apvieno dažādu nozaru uzņēmumus, šobrīd Latvijā darbojamies divos segmentos: taksometru biznesā un drošības/apsardzes biznesā. Galvenā starpnozaru uzņēmumu priekšrocība ir sinerģija un pieredzes apmaiņa, kā arī resursu dalīšana, piemēram, mēs grupā varam dalīt IT izstrādnes starp taksometru aplikāciju un patruļautomašīnām. Šī gada otrajā pusē strauji esam kāpinājuši pārdošanas apjomus, uzsākot sadarbību gan mazumtirdzniecības apsardzes jomā, gan tirdzniecības centru segmentā. Kopumā nozarē vērojama konsolidācija. Uzņēmumi meklē veidus, kā saglabāt rentabilitāti un turpināt darbību nozarē, nākamais gads būs vēl viens izaicinājumu gads, jo būtiski tiks paaugstināta valstī noteiktā minimālā alga, kas tiešā veidā ietekmē apsardzes pakalpojumu cenas,” uzskata J. Ābele.
